espati.lv

PIEAUGUŠO vecumposmu krīzes, kas par tām būtu JĀZINA

PIEAUGUŠO vecumposmu krīzes, kas par tām būtu JĀZINA

Autors: Zane Ceraukste
Foto: bigstockphoto.com
2016. gada 6. aprīlis

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Mēs bieži runājam par cilvēku dažādajiem vecumposmiem un to īpatnībām. Jau no pašas dzimšanas mūs skar kāda krīze. Tas nav ne slikti, ne labi. Tā ir viena no cilvēces īpatnībām, kas mums ir jāizdzīvo. Katrs to pārdzīvo savādāk, izprot savādāk un katra indivuduālais raksturs to vēl maina un dažādo. Tātad, vecumposms ir cilvēka dzīves posms, no vienas krīzes līdz nākamajai. Kādas krīzes mūs skar tieši pieaugušo vecumā?

Katrā vecuma posmā var veidoties kāda pozitīva un negatīva iezīme. Tad nu aplūkosim pieaugušo vecuma posmu krīzes.

“Pieaugušais” no 18 – 25 gadiem, posms, kad spēj nodibināt patiesas intīmas attiecības ar citiem cilvēkiem vai rodas atsvešinātība, neapmierinātība, vientulības sajūta, ieraušanās sevī. Labvēlīgā situācijā šajā laikā tiek dibinātas ģimenes, rodas atbildība par bērniem, tiek uzturētas ciešas draudzības saites ar līdzcilvēkiem. Šajā posmā galvenā krīze ir dzīves plāna pieņemšana visam mūžam vai arī dzīves perspektīvas neredzēšana. Šajā posmā vairums vēlas ģimeni, mājokli un stabilitāti, tas rada komforta sajūtu un laimes hormonus. Bet jo vairāk attīstās laikmets un visu sāk mērīt ar naudas palīdzību, šajā posmā svarīgi ir atrast savu kaislību , labu darbu, labu algu. Un galvenais atrast balansu starp attiecībām un darbu, bet to nevienmēr izdodas izdarīt, un tad šī krīze ap 25 gadiem parādās. Kaut kas pietrūkst  - vai nu darbs nav labs vai nav ģimenes.

“Profesionālais briedums” 25 – 50 gadiem, raksturīga radoša produktivitāte vai stagnācija. Šajā posmā var būt divas krīzes:
Pirmā: ap 30 gadiem – nav realizēti jaunības sapņi, nav piepildījušās vecāku cerības, ir skaidra apjausma, ka dzīve nav bezgalīga, ka kaut kas ir jāmaina.
Otrā: ap 45 gadiem – Cilvēki apzinās, ka vairs nespēj to, ko varēja agrāk, pārdomā neiegūto un nepaveikto, meklē vainīgo, šķir laulību, meklē jaunāku partneri.
No krīzes iespējamas trīs izejas:
Konstruktīvā – cilvēks it kā atkal kļūst jauns, sajust savu saistību ar sabiedrību, interešu loks paplašinās, tiek atrastas jaunas nodarbes, aizraušanās.
Konservatīvā – cilvēka intereses sašaurinās, galvenais ir mana ģimene un es. Savos vērtējumos cilvēks kļūst kategorisks. Un sarkastiskā – cilvēks atsakās no saviem mērķiem un sāk pats par tiem ironizēt.

“Briedums” 50 un vairāk gadi, raksturīga sava ES apzināšanās vai izmisums, bezizeja, cīņa ar visu un visiem. Šajā posmā tiek baudīti iepriekšējo posmu augļi. Bet kad pienāk pensijas gadi, tad tā ir galvenā šī posma krīze. Cilvēks ir kā izmests no laivas, nav vairs kur doties, nav darba. Ikdiena kļūst mierīga. Atkal jāsāk meklēt jaunas intereses, lai pārvarētu šo kritisko dzīvesposmu.


Saistītie raksti

Divi gadi, seši mēneši, 25 dienas – laiks, pēc kura mirst romantika?

Vīrietis un sieviete. Šodien...

Man ir līdz KAKLAM tas, ko daru, jeb personiskā KRĪZE darbā

Lūpu krāsas indekss

Stāsts par Vērdiņu, Sprīdīti vai Don Kihotu, jeb kāpēc man jābrauc projām?



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

ilze (viesis), 2016. gada 8. aprīlis, 18:47

Man liekas, ka 25 gados vairs īsti ģimeni neviens neveido un nemaz vēl nevēlas līdz 30+/-2 gadi

Ziņot par nekorektu komentāru



kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna