Mūsdienu datorizētajā laikmetā lielu izbrīnu vairs nerada tas, ja kāds sūdzas par nebeidzamu nogurumu, kas it kā radies ne no kā. Nogurumam, protams, var būt dažādi iemesli, taču ir dažas lietas, ar kurām to var mēģināt izsskaidrot, līdz ar to saprotot, kur un kā rast tam risinājumu.
Faktori, kas liek cilvēkam nepārtraukti justies nogurušam, ir diezgan daudz un dažādi, iespējams, izlasot šķiet, ka piemīt itin visi. Palīdzēt vari sev vai nu tad, ja atpazīsti un apzinies, kurš no šiem ir noguruma cēlonis, vai tad, ja pēc ārsta apmeklējuma esi pārliecināta par diagnozi. Ļoi iespējams, ka spēsi palīdzēt sev pati, novērst nebeidzamo nogurumu un pat iztikt bez vizītes pie ārsta.
Vitamīnu trūkums
Vitamīna D, B12 vai dzelzs trūkums organismā, var radīt vispārēju noguruma sajūtu. Ar vitamīnu lietošanu gan ir jāuzmanās, vispirms būtu vēlama ārsta konsultācija, vai vismaz apspriešanās ar farmaceitu.
Zems D vitamīna līmenis organismā var izraisīt muskuļu vājumu un pat sāpes. Pieaugušajiem D vitamīna trūkums izpaužas ar kaulu atmiekšķēšanos un nogulsnēšanos, kā arī osteoporozes veidošanos. Tā ir praktiski nejūtama slimība līdz laikam, kad notiek kaulu lūzums. D vitamīnu parasti pietiekošā daudzumā iespējams saņemt no saules gaismas, tāpēc tumšajos gada periodos to ieeicams uzņemt ar madikamenu palīdzību (iepriekš gan jāpakonsultējas ar ārstu vai farmaceitu). Papildus par D vitamīna pietiekamību jārūpējas cilvēkiem, kas dara smagu fizisku darbu, grūtniecēm un ar krūti barojošām mātēm. Ne velti arī zīdaiņiem līdz gada vecumam katru dienu jādod piliens šī vitamīna – tas ir rahīta (skeleta pārkaulošanās traucējumi augšanas periodā) profilaksei. D vitamīnu produktos visvairāk satur zivis, zivju eļļa, olas dzeltenums un aknas.
Vitamīns B12 ir vajadzīgs šūnu kodolam un tas ir nepieciešams jaunu šūnu veidošanai un šūnu dalīšanās procesiem. B12 vitamīns visbiežāk var trūkt cilvēkiem, kuriem ir gastrīts vai, kuri ir pārcietuši kuņģa operāciju. B12 vitamīna trūkums organismā izpaužas kā perniciozā anēmija – mazasinība ar lieliem, nenobriedušiem, ar dzelzi pārbagātiem eritrocītiem. Uzturā visvairāk B12 vitamīnu var uzņemt ar liellopu un cūku aknām, liellopu un cūku nierēm, skumbrijām, siļķēm.
Dzelzs organismā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina enerģijas rašanos, tas nodrošina ķermeņa apgādi ar skābekli. Ja organismā dzelzs līmenis nav pietiekams, cilvēkam parādās vājums, izteikts nogurums, rodas anēmija – mazasinība. Pārtikā dzelzs visvairāk ir gaļā – jo gaļa tumšāka, jo dzelzs tajā vairāk, piemēram, aknās. Daudz dzelzs satur arī zemenes, graudaugi, zaļumi, pupas.
Dusmas, stress un depresija. Patiesībā dusmas spēj radīt arī enerģiju, taču līdz zināmam mēram. Dusmas nav labi apspiest un paturēt sevī, jo tas bojā veselību, ir zinātniski pierādīts, ka krājot sevī dusmas, iespējams saslimt, piemēram, ar gripu vai iedzīvoties migrēnā. Ja cilvēķs dusmojas, organismā pastiprināti izdalās adrenalīns, paārinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, rodas muskuļu spriedze. Dusmas ir jāiemācās izanalizēt – par ko dusmojos? Uz ko? Vai tas ir tā vērts? Un jāiemācās tās kontrolēt un jāmēģina rast konflikta risinājums. Dusmas vajadzētu mēģināt izlādēt kādā fiziskā nodarbē – vienalga – mazgāt grīdu, truakus, tīrīt plīti utt., kā arī domāt par kaut ko, kas paīk, nomierina. Mērens stresa daudzums cilvēkam palīdz koncentrēties, taču, ja stresa ir par daudz, arī tas kaitē veselībai un rada nogurumu. Stresa laikā organisms reaģē līdzīgi kā dusmās, jo dusmas ir viens no stresa cēloņiem. Vēl viens no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir sliktas priekšnojautas izveidošana, kad, vēl nezinot gala rezultātu, iztēlojamies, ka viss noteikti būs slikti un visu laiku par to nebeidzam domāt, uztraukties. Vieglu vai vidēji smagu depresiju iespējams mazināt ar 30 – 60 minūtes ilgu sportošanu 2 – 3 reizes nedēļā. Līdz ar to samazināsies arī nogurums un miegainība, jo depresija spēj radīt īpaši apātisku noskaņojumu, miegainību. Ja arī tas nepalīdz, ārsts ieteiks kādu terapiju vai medikamentus, kas organismā pavairos serotonīna (svarīgākais garastāvokļa, apetītes, miega un sāpju jūtības noteicējs organismā) līmeni.
Ēšanas paradumi. Pārmērīgai kofeīna lietošanai ir diurētiska iedarbība. Ja ķermenis dehidratējās (būtiski samazinās ūdens daudzums organismā), tas var izraisīt nogurumu, tāpēc ļoti svarīgi ir dzert ūdeni. Vislabāk parastu negāzētu ūdeni – 2 līdz pat 3 litrus dienā. Pat neliela ūdens daudzuma samazināšanās var izraisīt sirdsklauves un samazināt organisma spēju izdalīt siltumu no muskuļiem uz ādu. Arī nepareiza, nepietiekama vai pārāk liela ēšana var izraisīt pamatīgu un ilglaicīgu nogurumu. Jādomā par veselīgu uzturu, minimālu sāls patēriņu, regulārām ēdienreizēm. Neregulāras ēdienreizes organismā rada spēku izsīkumu, taču ēdienreižu aizstāšana ar ātrajām uzkodām un našķiem ir pat neveselīgāka kā ēdienreizes vispārēja izlaišana. Ieteicams ēst vairākas reizes dienā, bet mazākām porcijām, nevis 2-3 reizes pamatīgi pieēsties. Derēs arī 3 ēdienreizes, bet ne pārbagātas ar visu ko. Tās var papildināt starplaikos apēdot kādu augli vai dārzeni. Svarīgākā ēdienreize ir brokastis, jo tad tiek nodrošināta enerģija, organisms tiek apgādāts ar vitamīniem un minerālvielām, tas sagatavojas dienai. Tāpēc brokastīs vislabāk izvlēties rupjmaizi vai graudaugu produktus, liesus piena produktus, augļus, dārzeņus (svaigus vai konservētus) un ūdeni.
Miega daudzums un kvalitāte. Miegs atjauno spēku un enerģiju, stiprina un regulē nervu sistēmu, kā arī atjauno šūnas, ļaujot izskatīties labi. Ja regulāri atrodies miega badā, tas ir slikti visam ķermenim – gan fiziski, gan garīgi. Ja cilvēks neizguļas darba nedēļas laikā, neizgulēto nevar kompensēt guļot padsmit stundas brīvdienās. Organisms to nesaprot. Lai atjaunotu miega rezerves un kvalitāti ieteicams vienu reizi likties laicīgi gulēt un izgulēties tik ilgi, kamēr miegs vairs nenāk, bet atcerēties nākošajā vakarā aiziet laicīgi gulēt un gulēt vismaz astoņas stundas. Taču tas nav vienreizējs pasākums – tā arī jāturpina, citādi nav jēgas sākt. Vislabāk astoņas, ja nu galīgi nekādi – sešas stundas miega cilvēkam ir vitāli nepieciešamas. Nav nozīmes 12 stundu ilgam miegam, ja tajā laikā vairākas reizes jāpamostās, jāgrozās, jāknosās. Miegam ir svarīga arī kvalitāte, ko var nodrošināt iekārtojot sev ērtu guļvietu, lietojot sev patīkamu gultas veļu, segu un spilvenu, jūtoties gultā patiešām ērti un relaksēti.
Pavēro savas sajūtas un mēģini saskatīt iemeslus, apmeklē ārstu, ja nepieciešams, taču neatstāj to pašplūsmā, jo nerimstošs nogurums nav lieta, ar kuru vajadzētu samierināties.
