Kuršu kāpa – netālu un vējaini

Kuršu kāpā ir visvairāk saulaino dienu Baltijā. Jājautā, vai kāds zina, kā tur ir tad, kad vairs nav tūristu pārpilns, kad ir auksts, pūš ļoooti stiprs vējš un snieg slapjš sniegs? Izlūkbrauciens kādā nedēļas nogalē ar vienas dienas ekskursiju ārpus Latvijas, bet svētdienas vakarā jau esam atpakaļ galvaspilsētā.

Kas īsti ir Kuršu kāpa
Tā ir šaura (dažviet 400 m) un gara pussala, uz kuras klejo kāpas. Lai jūra un vējš tās neaprītu, cilvēki to cenšas saglābt ar dažādiem žogiem un koku stādīšanu. Pussalas sākums ir Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, bet tās gals pieder Lietuvai. Uz kontinentu ved tikai jūras šaurums bez tilta, tur kursē kuģīši. Jāpiebilst, ka tie ir ļoti skaisti dabas skati, turklāt tuvu Latvijai (apmēram 50 km no Liepājas).



Kuršu kāpā pēdējās sezonās tūristu pieplūdums ir tik liels, ka, neraugoties uz ļoti ievērojamām  cenām par gandrīz neko, ceļotāju ir arvien vairāk un vairāk. Vides aizstāvji pamatoti satraucas, ka šis UNESCO pasaules kultūras mantojuma objekts jau tuvākajā nākotnē var tikt noplicināts. Piebilstams, ka britu medijs The Guardian šovasar apkopotajā Eiropas pludmaļu topā Kuršu kāpu ierindojis 2. vietā. Vēsturnieki uzskata Kuršu kāpu par seno balto cilšu apmetņu vietu, tās (prūši, arī kurši) tur dzīvojušas pirms daudziem tūkstošiem gadu. 




Brīvdienu maršruts caur Kurzemi uz Kuršu kāpu

Ir pārbaudīts šāds Baltijas jūras krasta apskates apvienotais maršruts. Ja pieņem, ka ceļojums sākas Rīgā, tad pirmais apskates objekts ir Engures ezera dabas parka savvaļas zirgi un govis (ja palaimējas satikt, ziemā pinkaini un apsniguši, izskatās žēlojami). Tālāk vējainais un izskalotiem kokiem pārpilnais Kolkas rags; tradicionālā bildēšanās pie Ventspils ostas promenādes govīm, Pāvilostas mols (kurš ziemā ir pārāk slidens, lai būtu drošs) un pusdienas krodziņā Āķa gals, tad Jūrkalnes stāvkrastā var sadedzināt nupat uzņemtās kalorijas, un līdz ar vakaru arī esam galapunktā Liepājā. Tur jāieplāno nakšņošana. Nākamā diena būs jāvelta Kuršu kāpai, launagam Klaipēdā un mājupceļam.

Nakšņošana Liepājā jau vien izvēršas par piedzīvojumu – tur ir daudz romantisku un oriģinālu viesnīciņu ar savu pipariņu (piemēram, lauku romantika Kalēja mājā, Ezera mājā vai antikvariāta cienīgais Fontaine) vai lejāk no Liepājas, pie Bernātiem ir mākslinieku kotedžtipa viesumāja Chill Inn; visās cenas ir adekvātas gūtajiem iespaidiem (ap 20–30–40 latu par divvietīgu numuriņu, dažviet gan brokastis un gultasveļa ir par papildu maksu, vidēji vēl seši lati). Smuki sabildēts tas viss aplūkojams arī viesnīcu mājaslapās – izpētiet paši, kas šķiet tīkamāks.


Skatāmlietas Kuršu kāpā

Tā kā šoreiz mērķis ir tieši kāpa ziemā, bet dienas gaišā daļa vēl diezgan īsa, Klaipēdas un Palangas apskate jāatstāj citai reizei. Klaipēdā uzreiz ar prāmi 10 minūšu brauciens līdz Nidai. Tālākā Lietuvai piederošā pilsētiņa kāpā reiz bijis mazs zvejnieku ciematiņš, bet nu ir Lietuvas kūrortu pērle, līdzīgi kā mums Jūrmala. Nidā var apmeklēt Etnogrāfisko muzeju, lai paraudzītos, kā reiz dzīvojuši vārnu kodēji, un uzrāpties Saules pulkstenī. Nesezonā daudzas naktsmītnes, veikaliņi un dažādu slavu ieguvušie krodziņi tiek slēgti (tāpēc pusdienu un launaga tiesu vēlams paņemt līdzi).



Teju vai visi pasaules dzintara krājumi (aplēsts, ka 90%) atrodas bijušās Austrumprūsijas teritorijā. Īpaši bagāts bijis tolaik tā sauktais Dzintara līcis, kas atrodas pie Jodkrantes. Tur pagājušā gadsimta 30. gados iegūts 3000 tonnu saules akmens. Priedes asaru izstrādājumi nav lēti, īpaši, ja tajos iemitinājies kāds kukainītis. Nidā apskatāma neliela, bet īpaša dzintaru kolekcija ar reto sarkano un zilo dzintaru.




Juodkrantē ievērības vērts ir Raganu kalns ar koka skulptūriņām (kaut kas līdzīgs Tērvetes dabas parkam).

Turpat netālu arī Mirušais jeb Spoku mežs, pliks un nokaltis, baiss skats. 2006. gada vasarā tur pilnībā izdega kāpu priedulājs 230 hektāru platībā. Arī putnu (vārnu, pelēko gārņu un  jūraskraukļu) koloniju  dēļ mežs ir miris – lidoņi kokus tā apķēzot, ka tie vairs nespēj izdzīt jaunas atvases. Lielākajā daļā uguns skarto vietu priežu stumbeņus izcirta, sastādīja jaunas audzes, atstājot vien 10 hektārus neskartus liecībai par uguns postu. Tur arī zinātnieki plānojuši novērot, kas notiek tad, ja cilvēks neiejaucas dabas norisēs. Šīs četras uguns posta dienas toreiz uzskatīja par nacionālo traģēdiju, kuras seku novēršana izmaksāja ap pusmiljonu latu.



Lietuvas robežas galā ir arī galamērķis – lielā Parnidžo kāpa, 60 m augsta. Skats, kura dēļ pār muguru skudriņas skrien. Vasarā tur brauc baudīt sauli, jo Kuršu kāpā esot visvairāk saulaino dienu Baltijā. Šoreiz gan nākas iztikt vienkārši ar skatu uz jūras līci, izjust īstu vēju un vērot, kā pāri Krievijas kalnainajā un mežainajā daļā kustas sīki punktiņi – robežsargi dara savu darbiņu. Šo vietu mēdz saukt arī par Lietuvas Sahāru. Pēdējos pārdesmit gados kāpa dažādu iemeslu dēļ pazeminājusies par 15 metriem. Gaidāms, ka pāris gadsimtu laikā tā izzudīs pavisam, tādēļ, lai apturētu eroziju, kāpas nogāzes stiprina ar zaru pinumiem. Pārgājiens pa kāpām aizņem vismaz stundu.

Cilvēki, tikuši kāpas, šādas milzu smilšu kaudzes, galotnē, itin bieži sajūtas kā bērni un nodara kāpai neatgriezenisku ļaunumu. Proti, daudzi nevar atturēties, nenošļūcot lejup pa kāpu, taču katrs šāds brauciens līdzi paņem ap trīs tonnām smilšu. Šā paša iemesla dēļ, lai kāpu nenodeldētu, ir aizliegts klaiņot ārpus norādītajām takām.


Apēdamlietas

Par ēdmaņām. Iespējams, ka ceļmalās un arīdzan kādā krodziņā joprojām būs izslavētās kūpinātās zivis, taču noteikti ne tādos daudzumos kā vasarā, kad šie kārumi atrodami katrā piemājas kafejnīciņā. Riteņbraucēju maršrutos tagad tiešām vairs neviens neko netirgo. Cenas ir visdažādākās, no viena lita par smuku asarīti, līdz litiem desmit par izmēros tādu pašu, bet nebaudāmu, vairs arī ne svaigu. Īsti cepelīni tomēr jāmeklē Palangā, kādā ēdamvietā uz galvenās ielas.


Šoferiem
Noteikti jāievēro ātruma ierobežojumi ne tikai uz Lietuvas lielceļiem, bet jo īpaši pussalas teritorijā. Ieteikts braukt vēl lēnāk, jo ceļš ir pārāk šaurs un līkumains, lai droši izmainītos divas mašīnas. Policija ir diezgan modra; arī daudz meža zvēru, kuri vairs nebaidās no cilvēkiem un var doties pāri ceļam jebkurā brīdī. Jāpiebilst, ka sodi par ātruma pārsniegšanu ir bargi (par 30 km/h 150 eiro), turklāt attiecību nokārtošana nenotiek uz vietas. Policists atņem tiesības, un pēc tām jāierodas tikai nākamajā dienā policijas iecirknī, kur incidentu izskata īpašs komisārs. Taču pieredze rāda, ka arī ar turienes policistiem var vienoties par variantiem. ;) Atpakaļceļš līdz Rīgai ir vidēji piecas stundas ilgs un ap 280 km garš.



Izdevumi
Viens Lietuvas lits ir apmēram 20 santīmu. Latvijā mainīt naudu nav izdevīgi kaut vai laika ietaupījuma dēļ, pie litiem tiksi bankomātos Palangā un Klaipēdā. Izmaksās būs prāmja pārcelšanas cena un iebraukšanas nodoklis dabas parkā. Pārcelšana joprojām notiek vidēji divas reizes stundā (mājaslapās doti arī infocentru kontakti). Iebraukšana kāpas rezervātā nesezonas laikā maksā 10 litu, taču ir iespēja, ka no jums gribēs paprasīt vairāk. Pusdienas vidēji izmaksā ap 30 litiem (diviem cilvēkiem); porcijas dažādās vietās ir dažādas un arī garšīgums ir atšķirīgs. Tāpat arī – degviela. Vēl jāpierēķina pusdienas Pāvilostā, nakšņošana un brokastošana Liepājā, līdzi paņemtais pusdienām Kuršu kāpā.

Noderīgi
Oficiālā Neringas rajona mājaslapa ar aprakstiem un nakšņošanas vietām Kuršu pussalā: www.visitneringa.com, www.nerija.lt. Cita noderīga informācija http://www.kopos.lt, http://www.neringainfo.lt/eng_turizmas/turizmas_apgyv.html, par prāmju cenām un pārcelšanas laikiem http://www.keltas.lt/en/


Leģenda par Kuršu kāpas vārnu kodējiem

Daudz ir teiku un romānu par turieniešu seno cilšu mūžīgo cīņu un tās zaudēšanu vējam un kāpām. Zināmas leģendas par kursenieku knapo iztikšanu vietā, kur zemē nekas neaug, bet zvejniecība nav paredzams pārtikas ieguves veids. Kad laiks zvejai nebija piemērots, ar tiem pašiem tīkliem ķēruši vārnas. Putniem skaustus pārkoda ar zobiem, jo nosistas vārnas gaļa esot pārāk sīksta. Vārnas ķēra vecie cilvēki un bērni, tie bija viņu galvenie darbi. Ja bijusi laba diena, mājās pārnests pat 100 vārnu. Tās pagatavoja tūlīt un ēda, pārdeva, sālīja, lai ziemā būtu pārtika, bet putnu spalvas izmantoja spilveniem.